Pasaul? bieži vien gripa tiek jaukta ar smag?ku

Pasaul? past?v milz?gs skaits v?rusu, ta?u Latvij? rudens un ziemas period? aktu?li k??st vien daži no tiem. Smag?kais no v?rusiem ir visiem it k? labi zin?m? gripa, bet paties?b? joproj?m par to zin?m itin maz. Turkl?t bieži vien gripa tiek jaukta ar smag?ku saaukst?šanos, k? rezult?t? lab?kaj? gad?jum? iesp?jams iedz?voties nepat?kam?s komplik?cij?s, ta?u smag?kos gad?jumos izn?kums var b?t pat let?ls. Kas ir gripa un k? ar to var infic?tiesPar gripu d?v? ak?tu, ?paši lip?gu elpošanas org?nu infekcijas slim?bu, ar ko slimo tikai putni un z?d?t?ji. V?russ katram n?s?t?jam var izpausties daž?di – ja cilv?kiem tas izpaužas k? tipiska gripas saslimšana, tad putniem tas parasti izpaužas k? bezsimptomu zarnu infekcija.Gripu izraisa Orthomyxoviridae dzimtas RNS v?rusi un t? izplat?s aerosola jeb gaisa pilienu veid? ar infic?t? cilv?ka sekr?tu, bet v?russ var tikt p?rnests ar? tieš? fizisk? kontakt?. P?c k?rt?ga š?audiena gripas v?russ var izplat?ties l?dz pat sešu metru att?lumam, kas noz?m?, ka iesp?jam?ba infic?ties ar gripu ?paši palielin?s neliel?s telp?s vai telp?s, kur apgroz?s liels daudzums cilv?ku.B?tiski ir zin?t, ka ar gripu infic?ts cilv?ks citus var aplipin?t tikai pirm?s ned??as laik?, pat ja pašsaj?ta ar? v?l?k ir izteikti slikta. Ja kontaktu ar l?dzcilv?kiem ierobežot nav iesp?jams, tad apk?rt?jiem ir p?c iesp?jas biež?k j?mazg? rokas un j?dezinfic? virsmas, ar kur?m sask?ries slimnieks. T?pat v?rusu izn?cina ar? ultraviolet? gaisma.Vecuma grupas, kas pak?autas liel?kam riskamVissmag?k slim?ba skar riska grupas pacientus, kuriem daž?du iemeslu d?? ir nov?jin?ta imunit?te, tostarp:Cilv?ki, kuri slimo ar hronisk?m plaušu, sirds un asinsvadu, nieru un vielmai?as slim?b?m, astmu.Mazi b?rni l?dz 2 gadu vecumam, kuriem v?l nav izveidojusies imunit?te pret gripas v?rusiem;Cilv?ki p?c 60 gadu vecuma, jo im?nsist?ma vairs nenodrošina pilnv?rt?gu aizsardz?bu pret saslimšan?m;Topoš?s m?mi?as gr?tniec?bas s?kum?, jo organisms p?rk?rtojas un imunit?te tiek nov?jin?ta;Apkalpojošaj? un medic?nas sf?r? str?d?jošie, kuri regul?ri saskaras ar iesp?jamiem v?rusu p?rn?s?tajiem;Cilv?ki ar vielmai?as trauc?jumiem un izteiktu lieko svaru.Ja 2017. gada s?kum? gripas sezonas laik? liel?ka infic?šan?s iesp?jam?ba bija tieši cilv?kiem virs 65 gadu vecuma, tad 2015. un 2016. gad? v?russ vair?k sk?ra tieši pusm?ža vecuma cilv?kus. Iemesls tam ir fakts, ka gripas v?russ ir ?oti main?gs un t? jaunie paveidi bieži rodas jau esošajiem gripas v?rusiem p?rmetoties uz cilv?kiem no putniem un dz?vniekiem. Par to, k?ds gripas paveids izplat?sies n?kamaj? sezon?, medi?i parasti sabiedr?bu br?dina jau laikus, ta?u, pat ja potenci?l? riska grupa ir vec?ka gadag?juma cilv?ki, tas nenoz?m?, ka p?r?jie ir pasarg?ti. Gripai rakstur?gie simptomi?oti bieži gripa tiek jaukta ar saaukst?šanos, jo simptomi ir stipri l?dz?gi, ta?u b?tisk?k? atš?ir?ba ir t?, ka gripa s?kas strauji un simptomi izpaužas daudz izteikt?k un nepat?kam?k. Pirm?s gripas paz?mes visbiež?k par?d?s 48 – 72 stundu laik? p?c infic?šan?s, ta?u šis periods var b?t ar? no 24 stund?m l?dz pat 7 dien?m. Tipiski gripas simptomi:stipras galvas un musku?u s?pes;kaulu “laušanas saj?ta”;paaugstin?ta temperat?ra;aizlikts deguns bez iesn?m;sauss, kairinošs klepus;s?pes aiz kr?šu kaula;izteikts nesp?ks un drudzis.K? atš?irt gripu no saaukstešan?s?Visdroš?kais veids, k? diagnostic?t gripu, ir veicot anal?zes, ta?u ar? “m?jas apst?k?os” iesp?jams visai prec?zi noteikt to, kurš tad ?sti ir slikt?s pašsaj?tas vaininieks. Un atcerieties – ja ir aizdomas par gripas v?rusu, tad oblig?ti un steidzami nepieciešama ?rsta konsult?cija un attiec?gs ?rst?šan?s rež?ms.Saaukst?šan?s, t?pat k? gripa, ar? ir augš?jo elpce?u saslimšana, ta?u t? norit daudz mier?g?k. B?tisk?k? atš?ir?ba starp ab?m saslimšan?m ir slim?bas c?lonis. Ja saaukst?šanos var izrais?t vair?ki sav? starp? nesaist?ti faktori k? p?rp?le, nogurums, nepietiekams uzturs, stress utt., tad gripu var izrais?t tikai un vien?gi tiešs vai netiešs kontakts ar v?rusa p?rn?s?t?ju. V?l viens faktors, kas atš?ir abas saslimšanas, ir simptomu par?d?šan?s temps un izpausmes. Ja saaukst?šan?s pavado?i parasti ir nelielas acu, galvas un musku?u s?pes, tad gripas gad?jum? š?s izpausmes norit iev?rojami nepat?kam?k, turkl?t t?s organismu p?r?em p?kš?i.T?pat ar? j?min fakts, ka saaukst?šan?s parasti noris dažas dienas un p?c t?s ir diezgan viegli atg?ties, savuk?rt gripas gad?jum? slikta pašsaj?ta var saglab?ties l?dz pat vair?k?m ned???m. Lai laikus izvair?tos no p?cslim?bas sek?m, iesak?m cauru gadu r?p?ties par savu imunit?ti, uz?emot vitam?nus un sabalans?tu uzturu.Gripas komplik?cijasPar ?paši b?stamu saslimšanu gripa tiek uzskat?ta tieši smago komplik?ciju d??. Gripas komplik?cijas ir daž?das un t?s var atš?irties p?c smaguma pak?pes, bet liel?koties t?s ietekm? tieši elpce?us. Biež?k?s gripas komplik?cijas:Bronh?ts;Pneimonija;Dehidrat?cija;Vidusauss iekaisums;Deguna blakusdobumu iekaisums;Hronisku slim?bu saasin?šan?s.Komplik?cijas var s?kties gan pirmaj?s slim?bas dien?s, gan p?c p?ris ned???m, kad atk?rtoti paaugstin?s temperat?ra, s?kas drudzis, p?r?em nogurums un galvass?pes. Gripas komplik?cijas izteikt?k skar bieži slimojošus cilv?kus, mazus b?rnus un cilv?kus ar hronisk?m slim?b?m.